Līga Mergina ir neparasts talants un nerimstoša enerģija. Visplašāk pazīstama kā
melnās keramikas meistare- podniece, bet nu jau arī tēlniece un pāri visam
latviskās dzīves dziņas nesēja. Ne velti viņa ik gadus tiek aicināta uz Valmieras
Simjūda tirgu, kur ar savu klātbūtni veido īpašu senatnīgu auru tirgus noskaņā,
piedāvājot uz ugunskura māla podos vārītu azaidu, vai uz vietas uzbūvētā, pēc Viduslaiku
parauga veidotā, maizes krāsnī ceptu maizi. (Viduslaiku maizes krāsns)
"Par Podu Līgu viņu sauc draugi un paziņas. Sabiedrībai viņa ir cilvēks,
kas reiz organizējis kultūras dzīvi Beverīnas novadā un citreiz darījis sociālo
darbu, Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā aizstāvot bērnu intereses
augt kuplā un draudzīgā ģimenē. Līga pati ir piecu pieaugušu bērnu mamma, kura
pašlaik dzīvo laukos, darot to, kas sirdij tuvs. Līga neslēpj, ka nolīdusi
stūrī, atkal no jauna paužot savu pārliecību: latvieši labi var dzīvot naturālā
saimniecībā, būt pašpietiekami, izaudzēt savā zemītē visu nepieciešamo vēdera
tiesai, dvēselei atstājot laiku un telpu, lai nodarbotos ar to, kas patiesi
tuvs." ( I. Kalniņa: "Gribētu skriet ar vilkiem" ''Liesma" 2015. gada 9. aprīlis)
