Podi un daudz vairāk

Līga Mergina ir neparasts talants un nerimstoša enerģija. Visplašāk pazīstama kā melnās keramikas meistare- podniece, bet nu jau arī tēlniece un pāri visam latviskās dzīves dziņas nesēja. Ne velti viņa ik gadus tiek aicināta uz Valmieras Simjūda tirgu, kur ar savu klātbūtni veido īpašu senatnīgu auru tirgus noskaņā, piedāvājot uz ugunskura māla podos vārītu azaidu, vai uz vietas uzbūvētā, pēc Viduslaiku parauga veidotā, maizes krāsnī ceptu maizi. (Viduslaiku maizes krāsns)

"Par Podu Līgu viņu sauc draugi un paziņas. Sabiedrībai viņa ir cilvēks, kas reiz organizējis kultūras dzīvi Beverīnas novadā un citreiz darījis sociālo darbu, Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā aizstāvot bērnu intereses augt kuplā un draudzīgā ģimenē. Līga pati ir piecu pieaugušu bērnu mamma, kura pašlaik dzīvo laukos, darot to, kas sirdij tuvs. Līga neslēpj, ka nolīdusi stūrī, atkal no jauna paužot savu pārliecību: latvieši labi var dzīvot naturālā saimniecībā, būt pašpietiekami, izaudzēt savā zemītē visu nepieciešamo vēdera tiesai, dvēselei atstājot laiku un telpu, lai nodarbotos ar to, kas patiesi tuvs." ( I. Kalniņa: "Gribētu skriet ar vilkiem" ''Liesma" 2015. gada 9. aprīlis)