Pekas pilskalns ir nozīmīga vieta Kauguru pagasta un visa Beverīnas novada vēsturē, jo tas ir vienīgais zināmais senlatvju pilskalns novadā. Vēsturiski pilskalns apdzīvots 10.-13.gs., kā arī viduslaikos. Iespējamā Beverīnas pils atrašanās vieta, kas 1216.gadā tika nodedzināta.
No ziemeļiem un rietumiem apmēram 10 m augsto kalnu aizsargā muklainas vecupes, dienvidos netālu plūst Gauja. Austrumos pilskalnam pieguļ priekšpils, kuru no kalna atdala apm. 5 m plats grāvis ar apm. 1 m augstu uzbedumu. Kopā ar uzbedumu grāvja dziļums - 8 m. Daļēji aizmilzis, bet joprojām apm. 1,5 m dziļš grāvis manāms arī kalna dienvidu piekājē, kurai tagad cieši klāt pieaudzis mežs. Pilskalna plakums, kas senāk arts, ir noapaļotas formas neregulārs četrstūris (70x35m). Ieejas vieta pilskalnā atradusies tā ZA sāna galā - arī tagad pa to augšā kalnā ved taciņa. No plašākās krasta terases ar 3 m platu grāvi atdalītās priekšpils ovālais plakums izmēros līdzīgs pilskalnam - 70x30m. Priekšpils malas stāvinātas, apm. 6 līdz 8 m augstas. Garām pilskalnam no Kalneniņu puses, gar Ķeišu lauka malu un tālāk līdz Gaujai ved meža ceļš.
20.gadsimta sākumā arheologs Francis Balodis par Pekas kalnu pierakstījis vairākas teikas - tajās vēstīts gan par Bekas jeb Pekas kalna vārda izcelsmi, gan par velna karieti, kas noslīkst Gaujā netālu no kalna, gan arī par pagrabu zem pilskalna, neveiksmīgu tā atrakšanas mēģinājumu.
1948.g. vasarā Kārlis Rozītis, Valsts vēstures muzeja darbinieks, apsekojot Pekas kalna pilskalnu, pierakstījis toreizējā Kauguru pagasta izpildkomitejas priekšsēdētāja Kārļa Jēkabsona, 64 g.v. stāstīto, ka, pēc ļaužu nostāstiem, mantračiem Pekas kalnā nelaimējoties. Tikko sākot rakt, uznākot bargs pērkona negaiss, un darbi jāpārtrauc.
Atrašanās vieta: netālu no Kalnaeniņu mājām, Kauguru pagasts, Beverīnas novads
GPS koordinātes: 57.478734,25.390559
Pieejams: visu gadu
0
