Ģerbonis

Beverīnas novada ģērboni veidojusi māksliniece Ieva Lapiņa- Strazdīte pamātā  ņemot Trikātas Libirtu akmens krāvuma apbedījumos atrasto bronzas saktu, kas veidota caurlazuma tehnikā un datēta ar mūsu ēras 3.- 4. gadsimtu. Savā grāmatā “Latvju raksts un zīmes” Valdis Celms ļoti detalizēti analizē latviešu mentalitāti un tās izpausmes materiālajā vidē, kur katram ornamentam ir lielāka sākotnējā nozīme kā tikai dekoratīvais aspekts.

Izsenis mēs esam zemkopju, lopkopju tauta, kuras dzīve ir cieši saistīta ar dabu, zemi, visumu. Līdz ar to arī audumos, uz darba rīkiem, rotās un uz sadzīves priekšmetiem esam izmantojuši zīmes, kas ir ne vien skaistas, bet arī simbolizē norises visumā. Saktas apaļā forma ir saules apzīmējums un krustā ievietotie ugunskrusti ir četrvienības pamats. Tās pamatelementi – zeme, ūdens, gaiss, uguns. Četri- simbolizē pilnību- vienību starp debesīm un zemi, četras debess puses, četrus gadalaikus, četrus mūža posmus, četras mēness fāzes utt. Uguns krusts, saukts arī aplauztais krusts, kāšu krusts, Pērkona krusts- ir vispāratzīts rotācijas un mūžam aktīvas enerģijas simbols. Tā ir pasaules kustība, tā ir gaisma, tā ir uguns. Tā ir pasaule ar centru, kas atrodas noteiktā cikliskās attīstības ritmā un dažādu spēku saskaņā. Šo zīmi latvieši skaidro kā debesu kalēju, ļaunuma mednieku, ļaunuma vajātāju, dievišķu enerģiju, dzīvības spēku. Pērkons ir labvēlīgs cilvēkiem, jo, kad pavasarī tas ducina, tā ir zīme, ka var sākt zemes darbus, aukstums un visi nelabie ir aizbiedēti. Kad dzīvības ceļi aizsērē, vienmēr rīb, sper zibens, kas attīra no sārņiem un sajukuma. Tā ir svētības, enerģijas zīme, uguns sadedzina un atjauno. Ugunskrusts simbolizē gaismu, sauli, dzīves virzību, dvēseles, sirdsapziņas, miesas, gara harmonisku apvienojumu, kas iet cauri visām sistēmām, visi četri zari sākas no centra, simbolizē pasaules centru un dieva iemiesošanos pasaulē. Gan sargs, gan labklājības zīme. Sakta ir bagātīgi rotāta– tajā saskatāmas daudzas baltu kultūrai, t.i. mums – latviešiem– svarīgas zīmes un simboli. Beverīnas novada zīmogs ir viens no krāšņākajiem Latvijas novadu ģērboņiem. Tanī atveidotā sakta uzliek ļoti nopietnu garīgu atbildību gan novadam kā vadības struktūrai, gan katram personīgi kā šī novada iedzīvotājam.

att. Ažūrā apaļsakta atrasta Trikātas Libirtu akmens krāvuma apbedījumā un datēta ar 4. gadsimtu.