Ģerbonis

Izsenis mēs esam zemkopju, lopkopju tauta,
kuras dzīve ir cieši saistīta ar dabu, zemi, visumu. Līdz ar to arī audumos, uz
darba rīkiem, rotās un uz sadzīves priekšmetiem esam izmantojuši zīmes, kas ir ne
vien skaistas, bet arī simbolizē norises visumā. Saktas apaļā forma ir saules
apzīmējums un krustā ievietotie ugunskrusti ir četrvienības pamats. Tās pamatelementi – zeme, ūdens, gaiss, uguns.
Četri- simbolizē pilnību- vienību starp debesīm un zemi, četras debess puses,
četrus gadalaikus, četrus mūža posmus, četras mēness fāzes utt. Uguns
krusts, saukts arī aplauztais krusts, kāšu krusts, Pērkona krusts- ir
vispāratzīts rotācijas un mūžam aktīvas enerģijas simbols. Tā ir pasaules
kustība, tā ir gaisma, tā ir uguns. Tā ir pasaule ar centru, kas atrodas
noteiktā cikliskās attīstības ritmā un dažādu spēku saskaņā. Šo zīmi latvieši skaidro kā debesu kalēju, ļaunuma mednieku, ļaunuma
vajātāju, dievišķu enerģiju, dzīvības spēku. Pērkons ir labvēlīgs cilvēkiem,
jo, kad pavasarī tas ducina, tā ir zīme, ka var sākt zemes darbus, aukstums un
visi nelabie ir aizbiedēti. Kad dzīvības ceļi aizsērē, vienmēr rīb, sper
zibens, kas attīra no sārņiem un sajukuma. Tā ir svētības, enerģijas zīme,
uguns sadedzina un atjauno. Ugunskrusts simbolizē gaismu, sauli, dzīves virzību, dvēseles,
sirdsapziņas, miesas, gara harmonisku apvienojumu, kas iet cauri visām
sistēmām, visi četri zari sākas no centra, simbolizē pasaules centru un dieva
iemiesošanos pasaulē. Gan sargs, gan labklājības zīme. Sakta
ir bagātīgi
rotāta– tajā saskatāmas daudzas
baltu
kultūrai, t.i. mums – latviešiem– svarīgas
zīmes un simboli. Beverīnas novada zīmogs ir viens no krāšņākajiem Latvijas
novadu ģērboņiem. Tanī atveidotā sakta uzliek ļoti nopietnu garīgu atbildību
gan novadam kā vadības struktūrai, gan katram personīgi kā šī novada
iedzīvotājam.
att. Ažūrā apaļsakta atrasta Trikātas Libirtu akmens krāvuma apbedījumā un datēta ar 4. gadsimtu.