Brenguļu pagasts
 
Pirmo reizi vēstures avotos Brenguļi pieminēti 1474. gadā.
Laika gaitā Brenguļu pagasta teritorija bijusi četru muižu – Vecbrenguļu, Jaunbrenguļu, Cempu un Jaunvāles – pārraudzībā. Arī zemnieku mājas piederējušas attiecīgi katras muižas zemes gabalam. Tāpēc par Brenguļu pagasta vēsturisko bagātību jāuzskata visu četru saglabājušos muižu kompleksi un procentuāli lielais saglabājušos vecsaimniecību skaits, kas būtu jāsaglabā arī nākamajām paaudzēm. Katra no šīm vēsturiskajām vietām slēpj savu leģendu, nostāstu.

Brenguļu dzirnavas 1799. gadā- zīmējis Johans Kristofers Broce

Līdz 18. gadsimta 20. gadiem tagadējā Brenguļu pagastā bija tikai viena muiža- Brenguļu muiža. 18. gadsimtā tagadējā Brenguļu pagastā tiek izveidotas vēl trīs muižas. 1725. gadā nodibina Cempu muižu, 1774. gadā – Jaunvāles muižu, bet 1788. gadā Brenguļu muiža tika sadalīta tādējādi izveidojās Jaunbrenguļu un Vecbrenguļu muižas. Jaunbrenguļus Krievijas ķeizariene Katrīna otrā piešķīra kapteinim Osten-Sakenam. Vecbrenguļi iegūst "kroņa muižas" statusu. Jaunbrenguļu muiža bieži maina savus īpašniekus, līdz 1817. gadā muižu vairāksolīšanā nopērk Vidzemes landrāts Nikolajs Johans fon Tranzē. Viņa dzimtai tā pieder līdz 1919. gadam.


Nikolajs Heinrihs fon Tranzē, rakstos arī Nikolajs Transehe dzimis 1886. gadā Jaunbrenguļu muižā, miris 1969. gadā Vācijā) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas dabas pētnieks un pasniedzējs, viens no pirmajiem Latvijas ornitalogiem, Latvijas Universitātes docents (1938). 1925. gadā nodibināja un vadīja Latvijas Ornitoloģijas centrāli. http://putnidaba.lv/ieverojamajam-ornitologam-un-latvijas-ornitologiskas-centrales-dibinatajam-nikolajam-fon-tranze-130/

Nikolajs Heinrihs fon Tranzē 1958. gadā

Jānis Daliņš. Jaunbrenguļu mižas mājās Abullejas, 1904. gada 5. novembrī barona Tranzē mežsarga Jāņa Daliņa un Kritīnes dz. Dālberga, ģimenē dzimis olimpiskais čempions soļotājs un žurnālists Jānis Daliņš. https://www.valmiera.lv/lv/kultura/latvijai_100_/brivibas_stasti/janis_dalins/



Jānis Lībietis. Dzimis  1885. gada 12. novembrī Jaunbbrenguļu pagasta Rāmīšu mājās zemnieka Dāvja Lībieša un Marijas ģimenē. Miris 1946. gada 6. novembrī Stokholmā.
  Bija latviešu ārsts,  Satversmes sapulces loceklis, Ķemeru Sēravotu iestādes direktors (1928-1944) Viņa laikā kūrorts uzplauka. Tam radās pat savs nedēļas laikraksts  Ķemeru Ziņas, kurā dakteris Lībietis kā avīzes redaktors publicēja savus un citu ārstu pētījumus balneoloģijā un kurortoloģijā, viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem. Divkārtējs Triju zvaigžņu ordeņa kavalieris.

Dr. Jāņa Lībieša foto albuma vāks. To viņam 1928. gadā dāvināja Valkas sabiedrība kā pateicību par darbu. http://valka.lv/lv/valkas-novads-1/kultura-2/davinajums-muzejam-latvijas-100-gades-prieksvakara-1


Vecbrenguļi.

Latvijas valsts agrārās reformas (https://lv.wikipedia.org/wiki/Agrārā_reforma_Latvijā) laikā Vecbrenguļus sadalīja jaunsaimniecībām, bet lielā muižas centra īpašnieks līdz 1940. gadam bija vietējā rūpniecības un tirdzniecības sabiedrība "Abuls". Šodien dabā joprojām aplūkojama lielākā daļa no abu muižu kompleksu ēkām un koku stādījumiem.

Vecbrenguļu muižas dzīvojamā ēka pēc agrārās reformas.

Edgars Krieviņš. Dzimis 1884. gada 1. jūnijā Vecbrenguļu pagastā lauksaimnieku Pētera un Minnas Krieviņu ģimenē kā pirmdzimtais. Pēc Trikātas draudzes skolas beigšanas devies studēt uz Pērnavu, Tērbatu, Maskavu, Grenobli, Leipcigu, Berlīni. https://lv.wikipedia.org/wiki/Edgars_Krieviņš Dr. Edgars Krieviņš tūlīt pēc slepenā  Molotova-Rībentropa pakta parakstīšanas brīdināja Vilhelmu Munteru (tolaik Latvijas Ārlietu ministru), ka Latvijai šis līgums ir draudīgs, bet V. Munters to noraidījis. Miris 1971. gada 9. janvārī Austrālijā.

Edgars Krieviņš Berlīnē 1932. gadā.

Cempu muiža. 1725. gadā uz 12 gadiem iznomāja vēlākajam landrātam Karlam Gustavam fon Patkulam. Nomas līgums noteica, ka puse nomas maksājama naudā, bet atlikusī daļa - graudā (labībā). Turpmāk muiža iet no rokas rokā, līdz 1861. gadā to par 57 000 sudraba rubļiem nopērk Jaunbrenguļu un Jaunvāles dzimtkungs, krievu armijas gvardes leitnants Johans Aleksandrs Viktors fon Tranzē (1813-1870).


Jaunvāles muižā kopš 1775. gada saimnieko Tranzē dzimta. 1860. gadā muižu manto tiesu asesors Viktors fon Tranzē, kuru laikabiedri raksturo kā īstu dižciltīgu veco laiku muižkungu, apveltītu ar nelokāmu taisnīguma sajūtu. Šeit piedzimis arī pazīstamākais Tranzē dzimtas pārstāvis ornitologs Nikolajs fon Tranzē (1886-1969). Līdz muižas nacionalizācijai 1919. gadā tās īpašnieks bija Aleksandrs Karls Viktors fon Tranzē.Jaunvāles muižas dzīvojamā ēka.

www.beverinasnovads.lv/index.php/brengulu-pagasta-vesture-2
0
Autortiesības © 2019 Beverīnas novada pašvaldība.

 .